17 janvāris 2011

Par dabasskatu izstādi ''Liecinieki''

Agris Robs (tas pats, kas agriss)

Fotogrāfs jeb cilvēks ar vairākām sejām

Dzimis 1976. gada 22.decembrī Dobelē

2004. gadā beidzis RTU enerģētiķus ar maģistra grādu

Ikdienas darbā pielietojot tehniskas zināšanas, iemaņas, analītiski taranējot problēmu risinājumus, radusies dabiska vēlme aizrauties, ļaut savai fantāzijai neierobežoti lidot pilnīgi citā virzienā, uz brīdi iejūtoties Kristofera Kolumba ādā un atklājot jaunu Amerikas kontinentu, visā tā daudzveidībā. Un tā Agra fantāzijas materializējušās, iemiesojušās Fotogrāfijā, kas sākotnēji bijis kā uzmanības apliecinājums mīļotajai meitenei, bet ar laiku pārvērties vērā ņemamā hobijā, kurš prasa savu artavu.

Mūžsens ir vaicājums par formas un satura proporcijām. agriss: ''Es mēģinu rast kompromisu starp formu un saturu ... ir fotogrāfijas, kurās tikai caur formām un līnijām nonāk pie satura.”

Bet idejiskais iekārtojums nebūtu pilnīgs bez citu fotogrāfu domu gaitas iedīgļiem un to realizācijas, ar to domājot ietekmes avotus, tā saucamo „skolu”, kas ir katra indivīda būtības pamats. Katru brīvu brīdi apskatot citu fotogrāfu darbus, agriss no katra autora aizņemas to, kas viņam tīri neapzināti liekas noderīgs. Varbūt ne gluži tādā veidolā kā redzēts, bet noteikti impulsi atstarojas. Kaut kādā ziņā gan citos fotodarbos, gan ikdienas dzīvē redzētais, ietekmē viņa skatījumu uz lietām un attiecīgi veido tā rokrakstu fotogrāfijā. „Ievērojamu iespaidu uz fotogrāfijas attīstību ir devis latviešu fotogrāfs Seja, no ārzemju autoriem ilgu laiku mana autoritāte bija Ruslans Lobanovs, dabasskatu fotogrāfijā joprojām jūsmoju par poļu fotogrāfu Jedzer”- tā agriss.

Agra izpētes objekts fotogrāfijā ir Sieviete, runājot žanriskā valodā – sieviete portretos, aktos. Sieviete tiklab urbānas vides ieskauta, kā arī dabas neviltotās naivitātes glāstīta. Varētu pat teikt, rafaēliski skaistas būtnes, skaistums kā baudījums. „Sieviete, kam ir vistrauslākā, viskailākā miesa no visiem dzīvajiem radījumiem un arī pati krāšņākā, maigākā” – tā teicis Antuāns de Sent-Ekziperī. Varbūt šis ir atminējums?

Dabasskati ir vēl viens žanrs, kurā izpausties. Kā agriss pats saka – viņa „hobija hobijs” ir dabasskati un visbiežāk tieši vientuļi ozoli. Latviešu folklorā ozols ir vīrišķā simbols. Šoreiz „Liecinieki”. Izklausās it kā runa ietu par māju nosaukumu, bet katrs varam interpretēt kā gribam. „Liecinieki”, varētu teikt, mēmie liecinieki – ozoli – no vienas puses ir kā pašsaprotams, jo tik ierasts, lauku ainavas elements, kas mums ir līdzās vairākās paaudzēs, bet, lūkojoties no otras puses, koki ir daudzu notikumu vērotāji. Ja kokiem piemistu spēja runāt, tad mums nāktos uzklausīt ne vienu vien stāstnieku un ticiet, stāstu būtu bez sava gala.

Jau iepriekš Agris Robs piedalījies vairākās izstādēs – ‘’Saldus’’ (2008), ''Нам по пути а кризис мимо'' (2008), ‘’Zelta Drudzis’’ (2009), ‘’Sapnis’’ (2010), kā arī pirmā kailfoto personālizstāde ‘’Līnijas- Formas – Silueti’’ (2009).

Šī ir Agra Roba pirmā dabasskatu personālizstāde. Izbaudiet to!

Izstādes darbi http://goo.gl/t7fFP