Braucu, kā parasti no rīta uz Rīgu. Ņemot vērā to, ka šis periods ir ļoti nepastāvīgs, tad no rīta apskatos termometrā pie loga +5C. Dodos uz garāžu pēc auto un redzu, ka ir peļķes, tas nozīmē - ziemas vēl nav. Viss kā parasti, braucu savu maršrutu, paņemu vēl divas pasažieres, Aiju un Ilutu un dodamies uz Rīgu. Ātrums kā jau parasti 100-110km/h, jo šoseja tukša un laiks taču arī nav nekāds bīstamais/ledainais. Runājam daudz un dažādas lielas tēmas, par horoskopiem, reliģijām utt. un te pēkšņi kādus 500 metrus aiz Pienavas benzīntanka jūtu ka auto peld pa ceļu nevis brauc .... mēģinu savākties kādus 200 metrus, tomēr auto priekša pārāk tālu nonāk pretējā braukšanas joslā un - IR ... sadursme ar Toyota Avensis - nodomāju viss ... cietums.... kādu brīdi riņķojam pa šoseju un vienā brīdī īss ''bunkš'' un esam lejā grāvī - STOP - saprotu, ka pašam viss kārtībā un nekas nesāp, mēģinu sakontaktēt ar pasažierēm - Ilutu redzu un dzirdu, skrienu skatīties Aiju - atveru durvis - neredzu, bet pēc pāris mirkļiem viņa tomēr parādās priekšējās durvīs ... aprunājamies, ka nekas pašiem nekait aizskrienu uz otru mašīnu un tur šoferis jau izkāpis un saka, ka arī viss kārtībā ......... BUMS un akmens noveļas no sirds - saprotu ka man ir paveicies. Steidzu vākt lielās detaļas no ceļa, lai kāds nākamais braucējs neuzskrietu virsū un secinu, ka šoseja ir pilnīgs ledus. Kad lielākā daļa detaļu novāktas paķeru avārijas zīmi un skrienu izlikt uz ceļa, lai pēkšņi ieraugot mūs tomēr nesāk bremzēt ... Pēc brīža ieraugam, ka ir izsprāguši arī gaisa spilveni, kurus avārijas brīdī nemanījām un nesajutām... Garām braucošie auto ieraugot mūs viens otrs tomēr bremzē un knapi knapi savācas....
Tomēr pēc 45min stāvēšanas kaut kas notika .... es tajā brīdī runāju ar apdrošinātājiem un atbildēju uz viņas jautājumiem par cietušajiem - pēkšņi dzirdam - ŠĻŪC viens busiņš, kurš ieraugot mūs laikam arī mēģināja bremzēt un nesavācās - tas bija šausmīgs skats, kā tas kūleņodams nolauza divas ābeles un nokrita uz sāna tieši pretim vietai kur mēs stāvējām ... busiņam avārijas brīdī noklemējās gāzes pedālis un tas gulēdams uz sāniem turpināja gāzēt ar pilniem apgriezieniem ... tā mirkļa sajūtas ir neaprakstāmas, jo dūmi griezās zili melni, bija skaidrs ka ir cietušie, bet skriet klāt bija bail ... to pamanīja vēl citas garām braucošās mašīnas, cilvēki apstājās palīdzēt un es tajā brīdī aizskrēju virzienā kur nebija avārijas zīme, lai brīdinātu šoferus .... pēc brīža kāds atnesa avārijas zīmi un es varēju atgriezties notikuma vietā un gaidīt ...
Gaidījām kādu 1,5h Policiju jo izrādās mēs nebijām vienīgā avārija tuvākajā apkārtnē - turpat 1km uz priekšu bija smagais ar vieglo avarējuši. Neilgi pēc busiņa avārijas atbrauca ātrie un busiņā cietušos beigās tomēr aizveda uz slimnīcu, lai gan gaidot ātro palīdzību no viņiem bija diezgan jautri teksti, bet tas laikam šoka iespaidā ....
Sava auto akumulatoru atradu apmēram 180 metrus no sadursmes vietas (skat bildē dzelteno kastīti)
Tad, kad jau ausa gaisma un prāts bija ''nomierinājies'', tad es patiesi sapratu, kā man un mums bija paveicies ...
... šis datums man būs kā vēl viena dzimšanas diena
Sava auto akumulatoru atradu apmēram 180 metrus no sadursmes vietas (skat bildē dzelteno kastīti)
Tad, kad jau ausa gaisma un prāts bija ''nomierinājies'', tad es patiesi sapratu, kā man un mums bija paveicies ...
... šis datums man būs kā vēl viena dzimšanas diena
